ziniet par ko cilvēki Latvijā pēdējā laikā nepārtraukti runā un domā? nē, neuzminējāt, ne par seksu. visu prātos un mēlēs mājo krīze. nenoliegšu, arī manā prātā šis jēdziens uzpeld diezgan bieži. pirmkārt tāpēc, ka pats jau pusgadu nevaru atrast darbu, otrkārt, tāpēc, ka arī manus ģimenes locekļus un draugus, citu vieglāk, citu smagāk, draud skart vai jau ir skārusi krīzes izkapts. tomēr es cenšos izvairīties runāt par to. pirmkārt jau tāpēc, ka tāda veida runas lai paliek tirgus sievām un pensionāriem sabiedriskajā transportā, otrkārt, tāpēc, ka runāt vajag tikai tad, ja esi spējīgs pateikt ko labu un noderīgu.
tieši tāpēc, manuprāt vajag nevis runāt, bet gan domāt, ko šobrīd pastāvošajā situācijā iesākt. tad nu es savā prātā apspēlēju dažus variantus.
variants nr.1: bēgt. šis variants iedalās divos apakšvariantos. pirmais ir bēgt no valsts, ko šobrīd ir vērts darīt gadījumā, ja ir pazīšanās ārvalstīs un/vai konkrēts robs, jo neba velti šī ekonomiskā krīze tiek saukta par globālo. bezdarbs ir visur. otrs bēgšanas apakšvariants ir bēgšana ar alkohola un/vai narkotiku palīdzību. tiesa gan šis variants diez vai ir īpaši efektīvs, jo tie, kas šādi mēģināja rīkoties ieprekšējo krīžu laikā ir vai nu miruši vai cietumā, vai arī tautas valodā tiek saukti par bomžiem.
variants nr.2: samierināties. šis variants nekā īpaši neiedalās, tikai sekas var būt dažādas. labākajā gadījumā krīze vienkārši tiek pārdzīvota, sliktākajā iznākums ir tāds pats, kā tiem, kas bēg apreibinoties.
variants nr.3: cīnīties. šis variants ir visintresantākais. katram saprotams, ka ar vardarbīgu cīņu ekonomisko stāvokli neuzlabot. ja nu kādam nav saprotams, tad pāris nedēļu veci notikumi var kalpot kā pierādījums. vienīgi varbūt kādu latu var ietaupīt ja piektdienas vakarā viskija pudeli var nozagt nevis nopirkt, bet kā jau teicu, bēgšana ar alkohola palīdzību ne pie kā laba nenoved. tātad paliek cīņa bez vardarbības. tomēr pret ko tad cīnīties? iespējams, ka varētu palīdzēt cīņa pret valdošo varu, tomēr ar to iepriekšējās kļūdas neizlabot, tā vienīgi var novērst turpmāku kļūdu pieļaušanu. pie tam paskatoties uz tiem, kas gatavojas ieņemt esošo vietu paliek šķērmi ap dūšu. vēl neslikta ideja ir cīnīties pašiem ar sevi, jo paši vien(palīdzot valdībai un globālajiem finanšu spekulantiem) šos sūdus esam savārījuši. paši jau pēdējos 5 gadus dzīvojām pāri saviem līdzekļiem, ņēmām kredītus un domājām, ka nekas par to nebūs. jāatzīst, arī es pats dažbrīd esmu rīkojies tikpat stulbi.
un ko šajā situācijā darīšu es? dzeršu rumu un skatīšos kā dienas slīd garām. domājiet pozitīvi.
p.s. starp citu, ja salīdzina ar pagājušo gadu šogad medijos krietni retāk būs sastopams vārds inflācija. tāpēc, ka augot bezdarbam inflācija taču samazinās! re, vismaz kāds pozitīvs jaunums.
Pēdējie komentāri