another day will come

man besī. nevaru ciest to, kāds esmu. riebīgs tips ar labu sirdi. mani vienkārši tracina tas, ka ikdienā mēdzu būt cinisks un neiecietīgs pret dažādām stulbuma izpausmēm, bet tad, kad tiešām vajag izlikt žulti, tad es to nevaru izdarīt. tāpēc, ka redz, kaut kāda galvā sista iekšēja balss, man saka, ka šoreiz nedrīkst, jo tas cilvēks, redz, man esot pārāk mīļš. wtf? uz visādiem cilvēkiem, kas man būtībā neko sliktu nav izdarījuši, ja neskaita viņu eksistenci, var, bet šoreiz ne? un nav jau tā, ka es vēlētos kaut ko ar nazi nogriezt, bet gan tikai audzinošos nolūkos. tomēr nē un viss.
man tagad iekšienē notiek fight club cienīgs rubaks. sveika šizofrēnija!

lion king in 5 seconds

i say what what

ziniet, lai dzīve sāktu likties daudz maz sakārtota un nenomācoša patiesībā nevajag daudz. nevajag nemaz braukt uz ārzemēm, kā biju līdz šim domājis darīt lai sakārtotu sevi. pietiek vienkārši iegūt jaunas emocijas, iepazīties ar jauniem cilvēkiem, pa vidam vēl saprast, ka viss, ko tu domāji agrāk ir galīgi ne pa tēmu, zaudēt interesi par iepriekšējo pievilkšanās objektu un vispār saprast, ka dzīve ir fuckin kruta, pat tad ja esi sūdos līdz ausīm.
piezīme: šis ir sūdains ieraksts, bet man kaut kas bija jāuzraksta lai atcerētos, kā tas ir – rakstīt blogu. un tā kā pulkstenis ir 5.24 no rīta, es nupat esmu kārtējo reizi noskatījies donnie darko un man ir beidzot jāiet gulēt, neko vairāk nemaz no sevis izspiest necenšos
un jā, dzīve ir sūdīga, bet tā ir skaistākā lieta tajā.

ja tu mani sauksi par Raimondu Paulu, es tevi saukšu par Margaritu Vilcāni

trešdiena solās būt liela diena, ziniet kāpēc?
ja var ticēt tam, kas šodien tika kaut kur pa ausu galam padzirdēts, tad ir pareģots, ka 3dien sākšoties trešais pasaules karš(operatīvi gan tie pareģi, ne?).
ja nu gadījumā tā nenotiks, tad nebēdājiet – ja var ticēt dzeltenās preses uzpūstajam burbulim, tad sakarā ar large hadron collider(neprasiet kas tas ir, pats vēl neesmu ierubījies) iedarbināšanu pienāks pasaules gals dēļ jauna lielā sprādziena vai tumšās matērijas izplatīšanās(jā, viņi vēl nav vienojušies par scenāriju). es tikai ceru, ka tas viss notiks pēc tam, kad Latvija būs basī vinnējusi portugāļus un fūzī grieķus.
tātad jums ir vēl 2 dienas, lai izdarītu visas tās lietas, kuras visu laiku esat atlikuši uz vēlāku laiku vai arī neizdarījuši baidoties no sekām. nu vai arī vismaz noskatieties kādu labu filmu
p.s. ja nu šis viss nepiepildās, tad 2012ajā gaidiet ciemos apokalipses jātniekus

cilvēktiesības?

šovakar cenšos no jauna pievērsties savam parādā palikušajam referātam par melnādaino tiesībām un vienā grāmatā par attiecīgo tēmu uzdūros smieklīgam citādam(kurš gan patiesībā nav nemaz tik smieklīgs):
“When the Constitution said all men are created equal, it wasn’t talking about niggers”
J.B. Stoner, white racist leader

kārtējā atziņa

lai kāda nebūtu problēma – alus palīdz

un es šeit nerunāju par variantu “izdzercikdaudzvaripiedzeriesunaizmirstivisu”, bet gan vienkārši paņemt vienu pudeli, atkorķēt un lēnām, nesteidzoties izdzert. tas process kaut kā…nomierina, nezinu kāpēc.
ja nu galīgi ir riebums pret alu var izlīdzēties ar ko citu viegli alkoholisku, bet tādā gadījumā izpaliek atkorķēšana, kas, manuprāt, ir diezgan svarīga procesa sastāvdaļa
un paldies atstājiet citai reizei, gan jau ka tāda pienāks

argh!

šis ieraksts tapa jau vakarnakt, bet kļūdas dēļ nenopublicējās, tāpēc tiek ielikts tagad

neesmu gulējis visu iepriekšējo nakti un lielako daļu rīta, pāris stundas miega dabūjis laikā, kas citiem skaitās pats darbīgākais(labi, ka bija brīvdiena) un pēc tam vēl visu vakaru novazājies apkārt, kas noved pie tā, ka spēka vairs nav…bet ko es daru šobrīd?…guļu?…NĒ!
šīs dienas laikā nonācu pie vairākām atziņām, kā piemēram:
slaucīt uz asfalta izbirušu cukuru ar slapjām salvetēm nav īpaši gudri…bet uz to skatīties ir diezgan jautri
vislabāk ir strādāt profesijā, kur visiem ir pie kājas, ka kādam ir kompromats par tevi, ar to, ko tu esi sadarījis studiju gados
man ir bieza āda, bet tas tomēr diemžēl nenozīmē, ka tur nepaliek zilumi, viņi tikai tā pa īstam parādās lēnāk(kaut gan man jau par šo tēmu vispār vajadzētu paklusēt, jo salīdzinot ar dažu labu, man vispār nekā nav :D)
manam vēderam ir fobija, kuras latvisko nosaukumu es diemžēl tā arī neatradu, bet tas arī nav svarīgi, jo izskatās, ka tā laikam drīz tiks izārstēta
un vēl man vajag suši ēstuvi kaut kur krietni tuvāk mājām nekā tā ir tagad, jo šīvakara izraušanās no pelmeņu jūga bija makten garda
un vispār es esmu kaut kādā neizskaidrojamā veidā, atvainojiet par izteicienu, sapisies galvā, un šobrīd ne velna nevaru saprast ne par sevi, ne par citiem, ne par dzīvi vispārībā
uzminiet, kurš rīt atkal nokavēs darbu!(update: darbu es tomēr, kā par brīnumu nenokavēju. žēl)

ar mani atkal runā kaijas…

…4os no rīta, kad es eju gulēt, jo ātrāk vienkārši nenāk miegs. patiesībā miegs nenāk arī tagad, bet nav vairs ko darīt. un kaijas ar mani gan runā tikai pēdējās 2 naktis, jo Rīgā viņu vietā ir kautkādi putni, kuriem es nosaukumu nezinu, bet viņi no rītiem čivina tik pretīgi, ka pat es, kurš saudzē dabu, gribu viņus vnk izšaut
arlabu…rītu

we don’t need no water

tā dr.lv Jāņu svinēšanas karte izskatās pēc kartes, kurā atzīmēti meža ugunsgrēki vai atombumbu nomešanas vietas

es triecu debesskrāpjus ar 747

šodien laikam nav forša diena
izgāzos eksāmenā vnk pa smuko, laikam jau eksāmeni tiešām nav priekš manis, pārāk daudz visa kā jāatcerās, a ko var gribēt no manis, kurš ik pa laikam mēdz aizmirst durvju kodu un internetbankas ieejas kodu(neiet pat runa par paroli!). es varu klausīties lekcijas, praktiski strādāt semināros un pat rakstīt referātus(!), bet eksāmeni, ja vien tajos nevar izbraukt uz loģiku, čuju un/vai haļavu, man nepatīk.
un tad vēl ārā spīd saule un gāž kā no spaiņiem, bet varavīksnes nav.
un bļ…nafig kojās neviens nevar saprast, ka sabojājies ēdien jāizmet tualetē nevis virtuvē.
un vēl es skatījos ārā pa virtuves logu un secināju, ka visa sēta otrā pusē kojām ir noklāta ar kko baltu, kas laikam ir izmirkušas papeļu pūkas vai hvz kas, bet izskatās pēc salnas.
un man tagad gribētos paķert kādu aiz škvarņika, nikni ieskatīties acīs un izteiksmīgi jautāt “kāpēc, kāpēc man jau trešo dienu čakarējas nets?”, bet no tā jau labāk nepaliktu
un vēl man besī, ka nav kam pateikt kko riebīgu
un tagad es kārtējo reizi uzlikšu eliots – kruklina un gaidīšu kamēr man tā apniks